No piedāvājuma un pieprasījuma viedokļa ražošanas ziņā jūlijā rūpniecības uzņēmumu, kas pārsniedz noteikto lielumu, pievienotā vērtība valstī pieauga par 6,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā jūnijā, kas bija augstāks nekā 2019. un 2020. gada attiecīgā perioda izaugsmes temps; no janvāra līdz jūlijam rūpniecības uzņēmumu, kas pārsniedz noteikto lielumu, vērtība pieauga par 14,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir vidēji par 6,7 % divu gadu laikā.
Runājot par pieprasījumu, jūlijā kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 8,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā jūnijā, kas bija augstāks nekā 2019. un 2020. gada attiecīgā perioda pieauguma temps; kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms no janvāra līdz jūlijam pieauga par 20,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir divu gadu vidējais pieaugums par 4,3 %. No janvāra līdz jūlijam valsts ieguldījumi pamatlīdzekļos (izņemot lauku mājsaimniecības) palielinājās par 10,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir samazinājums par 2,3 procentpunktiem no janvāra līdz jūnijam, un divu gadu vidējais pieauguma temps bija 4,3 %. Jūlijā preču importa un eksporta kopējā vērtība palielinājās par 11,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; no janvāra līdz jūlijam preču importa un eksporta kopējā vērtība palielinājās par 24,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un divu gadu vidējais pieauguma temps bija 10,6 %.
Vienlaikus turpināja pieaugt noturība pret inovācijām un attīstību. No janvāra līdz jūlijam augsto tehnoloģiju ražošanas pievienotā vērtība pieauga par 21,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un divu gadu vidējais izaugsmes temps bija 13,1 %; investīcijas augsto tehnoloģiju nozarē palielinājās par 20,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un divu gadu vidējais izaugsmes temps bija 14,2 %, turpinot saglabāt strauju izaugsmi. No janvāra līdz jūlijam jaunu enerģijas transportlīdzekļu un rūpniecisko robotu ražošana palielinājās attiecīgi par 194,9 % un 64,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un fizisko preču mazumtirdzniecības apjoms tiešsaistē pieauga par 17,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
“Kopumā rūpnieciskā ražošana palēninājās, bet augsto tehnoloģiju nozares ražošana saglabājās relatīvi labā līmenī, pakalpojumu nozari un patēriņu vairāk ietekmēja vietējās epidēmijas un ekstremāli laikapstākļi, un ražošanas investīciju pieaugums paātrinājās,” sacīja Tangs Dzjaņvei, Bank of Communications Finanšu pētījumu centra galvenais pētnieks.
Ķīnas Minšen bankas galvenais pētnieks Veņs Bins uzskata, ka straujais ražošanas investīciju pieaugums ir saistīts ar relatīvi spēcīgo ārējo pieprasījumu. Manas valsts eksports pamatā ir turpinājis pieaugt relatīvi augstā tempā. Vienlaikus ir ieviesta virkne iekšpolitikas pasākumu ražošanas un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, lai paātrinātu ražošanas nozares uzlabošanos.
Jāatzīmē, ka pašreizējā globālā epidēmija joprojām attīstās, un ārējā vide ir kļuvusi sarežģītāka un nopietnāka. Iekšzemes epidēmiju un dabas katastrofu izplatība ir ietekmējusi dažu reģionu ekonomiku, un ekonomikas atveseļošanās joprojām ir nestabila un nevienmērīga.