9. augustā Nacionālais statistikas birojs publicēja valsts PPI (rūpniecisko ražotāju cenu indeksa no rūpnīcas) datus par jūliju. Jūlijā PPI pieauga par 9,0% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. No 40 aptaujātajām rūpniecības nozarēm 32 bija vērojams cenu pieaugums, sasniedzot 80%. "Jūlijā, pateicoties straujajam jēlnaftas, ogļu un saistīto produktu cenu pieaugumam, rūpniecības produktu cenu pieaugums nedaudz palielinājās," sacīja Dons Lidzjuans, Nacionālā statistikas biroja Pilsētas departamenta vecākais statistiķis.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, PPI jūlijā pieauga par 9,0 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. To skaitā ražošanas līdzekļu cenas pieauga par 12,0 % jeb par 0,2 %; dzīves līdzekļu cenas pieauga par 0,3 %, tāpat kā iepriekšējā mēnesī. No 40 aptaujātajām galvenajām rūpniecības nozarēm 32 nozarēs bija vērojams cenu pieaugums, kas ir par 2 nozarēm vairāk nekā iepriekšējā mēnesī; 8 nozarēs cenas samazinājās, kas ir par 2 nozarēm mazāk.
“Īstermiņa pieprasījuma un piedāvājuma strukturālie faktori var izraisīt PPI svārstības augstā līmenī, un, visticamāk, nākotnē tas pakāpeniski samazināsies,” sacīja Tangs Dzjaņvei, Bank of Communications Finanšu pētījumu centra galvenais pētnieks.
“Paredzams, ka PPI joprojām būs augstā līmenī, sasniedzot maksimumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mēdz izlīdzināties,” analizēja Everbright Securities rīkotājdirektors un galvenais makroekonomists Gao Ruidongs.
Viņš teica, ka, no vienas puses, uz iekšzemes pieprasījumu orientētajiem rūpniecības produktiem ir ierobežotas izaugsmes iespējas. No otras puses, ieviešot OPEC+ ražošanas palielināšanas nolīgumu, kā arī jauno koronavīrusa pneimonijas epidēmiju, kas atkārtoti ierobežo bezsaistes ceļojumu intensitāti, paredzams, ka importētā inflācijas spiediens, ko rada pieaugošās naftas cenas, mazināsies.